| Sabrucinātās pilis. |
27. Jul 2004|00:38 |
Vakar notraucu ar bumbu rožu ziedus, šodien ieraudzīju vārtu staba sadalīšanos.
Nekas nav mūžīgs. Un ja arī būtu, tad nepavisam man tas nepatiktos. Tā jau viss rāda uz lietu un cilvēku laicīgumu.
tikai teksts
Tu man teici, ka es smaržojot kā nāve.
Es atbildēju tikai pasmaidot, nevari taču tu zināt, ka tik tuvu patiesībai neesi bijusi nekad. Cilvēki, kurus redzu, liekas tik savādi ka tā, ir tikai laika posms. Un nāve nesmaržo, tā skatās uz tevi smagi neciešamu skatienu, par kuru vari pavaicāt - ko Tu tā skaties?</small> |
|