| Un tad tu tāds viss lecīgs |
[3. Jul 2016|22:22] |
|
Saki klientam, attā, šodien līdz 15:40 stādu tos koka terašu gabalus un tad gāzenvāgenā iekšā un uz jahtklubu, pēdējie štrihi izlauztajam un aizlavotajam caurumam ahterī, krāns izsaukts, jahta gaisā, tad iekš ūdens un tad jau nākamais rīts, pilnas buras un uz Skulti prom. Pasakaini skaisti, patrennējāmies katrs pa reizi izvilkt cilvēku no ūdens, un visiem trim sanāk un tā, ij visi trīs smejas, turās pie riņķa, dzer vīnu jn priecājas un tad pie skultes molu galiem, blakus tīkliem viens netiek iekšā atpakaļ, jo rokas piekusušas, otrs palīdz, vilnis uzmet muguru, divi nost no jahtas es viss tāds apenēs un drošs kā zilonis, dabūnu abus ārā, aber sirsniņa notrīcējusi, adrenalīns bijis, karoče Skultē iegājis uzreiz pie ahterštagas ceļos augšā un vajag pamīzt! Ta pa tam paēst, sapirkt gaļu un vēl vīnu un uz dārzu prom. Un ta šorīt ilgi negribas līst no gultas ārā, bet tad hujax kafiju izdzer, saģērbj siltāku klozīti un mierīgi atskrien uz Rīgu. Zvejnieku tīkli gan nedaudz pašauj korķus ārā, ibo nav gana labi nomarķēti, bet 3stundas un 40 min no steķa līdz steķim. Un tad viss tāds ielien uz 5 min gultā un tramtaram lietus pa palodzi un tagad atver acis vaļā, futbols jau sācies un ko pīpēt nav, bet laimīgs un mierīgs. Tāda tā dzīve īsumā! |
|
|