| Hobanā |
[2. Mar 2011|13:59] |
Pirmais - man vēl ar vien ir 38+. Ne gadi, bet Celsija skalas temperatūras mērvienības ķermenim.
Otrais - šorīt (ap plkst 11.oo) izrāpjoties no gultas un aizejot līdz točam, uzmetu skatu savam spoguļattēlam - sāku skaļi smieties. Man mati bija sačirkojušies un stāvēja gaisā kā sari senzviedru cūkai. Bet izskatījos pēc sava māsas dēla Timoteja.
Trešais - neliek mieru ar darba piedāvājumiem. Bet es jau neko. Man jau patīk. Tikai nepatīk slimam tādus apdomāt. |
|
|
| Pilnīgi vai negaidītas emōcijas |
[2. Mar 2011|17:43] |
Jūtu līdz Fjolkai ar visu viņas ķermenisko slīmipu. Pilnīgi vai žēl tāda orka paliek! Nu pistjec vienkārši.
Aber citādi man ir jauki, esmu kārniem vaidziņiem, svīstu, ēdu piezbienu ar krējumu un lokiem, dillēm čiplokiem un sāli, dzeru tējiņas un visādi ņipri izklaidējos. Piemēram riju riekšavām dzērvenes un graužu vītolu mizu. Veselībai, saprotams. Aiz laba prāta jau es šitā nedarītu. |
|
|