| bija doma |
[13. Dec 2009|21:39] |
un pazuda. Bet tas gifņa. Uzpīpēt, pačučēt un gaidīt jaunu dienu atnākam.
Lai gan labi. Par to, ko nosapņoju pie JB un B un M laukos.
Man ir tāds nelāgs paradums sev kost rādītājpirkstos ik pa mirklim. No sāna, tieši falangā.
Nu lūk, nosapņoju to, ka iekožos sev pirkstā, un izkožu sev gabalu gaļas, tā, ka redzu savu pirkstu kauliņus.
To pašu izdaru otrai rokai rādītājpirkstam un tur tik labs kodiens nesanāk. Gulēju un domāju - sadzīs vai nē.
Pēc tam pamodos, izgāju ārā un stāvēju kādas desmit minūtes salā gandrīz pavisam kails. Neatrodot ne mazāko izskaidrojumu šādam sapnim, līdu atpakaļ guļammaisā un saldi nogulēju līdz mirklim, kad bija jāceļās. |
|
|