| Es protu lasīt un redzēt arī to |
[19. Sep 2009|11:11] |
kas noslēpts starp nepateikto.
Piemēram, krievu kaimiņi regulāri piekopj tehniku - šķīvis pret sienu un kājas pret durvīm. Zinu, ka šitādos gadījienos vainojams ir tikai komunikācijas trūkums. A ber vēl es zinu, ka zajacs slēpj no veča mīļāko, a vecis kniebj skaistumkopšanas salona skuķim pakaļā. Un tie skandāliņi ir tikai aizsegs.
Vēl es protu izlasīt grāmatu, biezu jo biezu, ļoti īsā laikā un atcerēties gandrīz visu, kas rakstīts. Ja svaigi lasītu grāmatu, tad bieži vien pat veseliem teikumiem.
Tas gan netraucē man tagad aiziet pie kaimiņiem un pateikt, ka šitās nakts izklaides jamajiem jābeidz, savādāk es iešu ciemos pusnaktī. Vot. Jo lasīt grjūši. |
|
|
| Nja. |
[19. Sep 2009|11:23] |
Vēl es te pavadīju pāris mirkļus pārdomās par to, cik ļoti periferijas iedzīvotāji nesaprot to, ko viņiem saka. Es šajā gadījumā par kādu A.mazpilsētas iemītnieku, kurš jau ilgu laiku bija licis mieru visam, ko es saku un daru, un tad nu nesen atkal neizturēja un pārkāpa to, ko tam reiz tika palūgts nedarīt.
Tagad es domāju šitā - vai nu cilvēkam iezāģēt tā, lai jamais visu mūžu atceras, vai arī pieļaut, ka jams ir nokļūdījies ar adresi, izlikties, ka nekas nav bijis.
Ja pieļauju, ka obžekc nokļūdās, tad jamais mēģinās kļūdīties vēlreiz, zinot mazpilsētas obžekta natūru. Laikam apdomīgāk būs mazpilsētas objektu nolīdzināt ar zemi!
Racionālais vs cilvēciskais un žēluma pilnais. |
|
|
| |
[19. Sep 2009|12:01] |
| [ | skaņas avarējot |
| | Coldplay - Postcards From Far Away | ] |
par rudenīgo. Vēl nedēļa un visur lapas būr sārtas, dzeltenas un oranžas. Un tad vēl pēc īsa mirkļa uzsnigs sniegi. Un būs vēsi un varēs pikoties.
Tapēc tos mirkļus, kad līst lietus un nav garastāvoklis, var neņemt vērā. |
|
|