| par to, kā ir tad, kad nav miera |
[26. Aug 2009|09:56] |
šamo, bērnībā es skatījos ārā pa logu, ziemā, uz bērzu un pagalmu un kaimiņiem un taciņu. Vasarā skatījos uz to pašu bērzu un pagalmu un taciņu pagalmā. Tikai vasarā bija siltāk.
Šodien biju aizbraucis uz turieni un bērzs nozāģēts, uz taciņas asfalts uzliets, Tik tas akmens pie poģika durvīm palicis. Un bērzs, kurā kāpu augšā. Tjipa samierinies, bērnība pagājusi.
Tā es šodien jūtos, bērnība pagājusi, viegli viegli. |
|
|