| |
[8. Apr 2009|01:30] |
nemaz nevajag daudz, lai iedomātos to, kas man galvā šobrīd plosās.
Londona pārņēmusi mani savā varā un neliek mierā. Mazās mājiņas, ar šaurām istabām un zemiem griestiem, divstāvu autobusi un black taxi, frīkainie cilvēki un neprātīgais miers, kuru atkal sajūtu.
Tagad gulēt. Lasīt un variēt ikdienu. Gribu šo to pamainīt sev un citiem.
Tai pat laikā no nākamās tikšanās un manas sagatavotības sarunai ar banku var tikt pieņemts lēmums, no kura ir atkarīga mana turpmākā piecgade. Tai pat laikā to visu gribas mest nost un mesties dzīves virpulī un dzīvot. |
|
|
| |
[8. Apr 2009|17:21] |
Tagad saku, ka šitik veikli mana galva nav strādājusi jau sen. Ir mērķis, ir līdzekļi un dahuja šķēršļu mērķa sasniegšanai.
Papīrs ir uz galda acu priekšā. Pēc uzrakstītā var redzēt, ka domāju līdzīgi godmaņpapum, tb ar visiem "punkts a, b, c" un visādām citādām fiškām.
Brīžam pat smiekli nāk pašam par sevi. |
|
|
