| joptvaimaķ, joptvaimaķ. |
[3. Sep 2008|10:31] |
Skaisti jau ir tas, ka Rū mani pamodina no rīta, manā pirmajā atvaļinājuma dienā un šausmīgi par to sajūsminās, tak vēl skaistāk ir tas, ka man piezvana un prasa - Sūdīgu darbu gribi? Es saku - depends on what does it mean, sūdīgs darbs.
Man saka, būt par direktoru firmā, kurā ir divas jahtas, dahuja kavētu bankas maksājumu, pārādnieku apmēram četri simti.
Guess whot! Es neteicu nē, es tikai palūdzu man laiku pacopēt - manas divas atvaļinājuma nedēļas.
Tagad gaidu zvanu ne vien no kādas izdevniecības šofera, kurš meklēs iebraukšanu B16, bet vēl arī zvanu no bankas, kurai teikšu, ka viss notiek, maksājumi tiks samaksāti, la nemīž burkā. Tiesa, man īsti nav skaidrs kā es to visu pavilkšu. Joptvaimaķ, joptvaimaķ. Varētu pilnīgi vai ar Fjoklu vakarā pieraut seju, ja viņa tam piekristu!
Tai pat laikā - ievelties pie krustmeitiņas ar ppievilktu mūli varētu būt nepareizi!
UPD> šoperis piezvanīja, prasīja vai ir kaut kādi papīri. Es teicu, ka tikai lupatas.
UPD2> šoperis teica, ka ir daudz, ka jamais savāks dienas gaitā. Jo savādāk vedot viņam prece jākrāmē kopā ar lupatām ārā. |
|
|