| labo darbu vācelīte |
[9. Maijs 2008|12:28] |
piecelties plkst. 4.o7 no rīta, lai aizbrauktu līdakās, ij noķerto līdaku uzdāvinātu kādam cilvēkam, kas sēž ar operētu kāju iekš māju.
Tiesa, lai paliek darbu vācelīte, jo labais darbs būtu tad, ja būtu arī izķidājis. Tagad tik beigtu zivi nātrēs iesviedu pa logu iekšā, jo jamais necēla klausuli.
Tagad gribu dzirdēt atsauksmes par mistisko līdaku, kas saplūkusi nātres, ietinusies tajās un ielekusi pa logu (1 stāvs) iekš gultas.
Toties darba diena kā reiz uz 4 stundām īsāka.
Nu ja, un kamēr es ņēmos un testēju dažādus šupiņus un gumijzivtiņas, tikmēr sanāca noķert vienu šitādu... a fig, nav vada līdz...
vēlāk ielikšu.
Vienvārdsakot - gumijas zivtiņas sarkano asti iekāroja vēzis. Ieķērās tajā un vilkās kādus 30 metrus pa grunti, nelaidās vaļā, lai ieraudzītu ko viņš i noķēris - tb mani.
Kā atriebību par piekāsienu, jamais man ieknieba telefonā, tjipa, nefig fotografēt slapjus vēžus.
Ar to gribēju teikt, ka Lielupē ir vēži. Arī pirms Spuņciema. Tiesa, līdaku es vilku citur un vēzi ar. Par Spuņupi saku tapēc, ka tur biju salīdzinoši nesen. |
|
|
| Ja nu kas.. tad jaunais |
[9. Maijs 2008|16:29] |
 |
|
|