| nu ja.. |
[7. Dec 2007|10:20] |
Rjokanā bija interesanti. Sākot ar to, ka es savu necilo augumu, salīdzinot ar Smejmoon metriem, sāku apskādēt jau ienākot pa durvīm. Tad man speciāli piemeklēja yukata, pirmais piemēram bija nekāds. Maziņš. No otrā man vēl ar vien potītes līda ārā. Pēc tam bija vannošanās, un skūšanās. Tas bija visa pasākuma patīkamākais brīdis. Pēc tam vēl pāris reizes apdauzīju galvu pret griestiem vai visādiem piederumiem, ko pie griestiem karina japāņi. Tad nāca vakariņas. Visā visumā laikam nokopu lielāko daļu. Tomēr labi, ka līdzi bija nedaudz viskijs. Pēčāk, kad biju jau aizmidzis, pamodināja mani sitieni pie durvīm, un kliedziens "masadži!". Aiz panikas atmetu segu nost, un tādā paskatā sagaidīju masieri. Jamais mulsi novērsās, sāka ķiķināt un lika manīt, ka man jāapģērbjas. Tas viss gifņa. Arī apģērbtam man bija jāizcieš mokas. Jo nikuja nesapratu no tā, ko jamais no manis grib. Un bija tik vienkārši, kā pagriezties uz sāna un ļauties masāžai.
Brokastis bija ... nezinu, kā lai to labāk lai nosauc. Bija baisi. Viss bija o.k. izņemot jēlo kalmāru ingvera un hvzin kā mērcē.
Pēc tam brauciens ar autobusu līdz ezeram, pēc tam gājiens uz makšķerpiederumu bodi un tad ar kājām gar ezeru. Tā ja. Foreles redzēju, tikai nenoķēru. Toties dabūju vienu roterīti, kurš bija kādam pazudis pie siekstas.
Tagad nezinu. Laikam uz kaut kādu tusiņu, par kuru nemaz viegli nav domāt.
Neko vēl neredzu. |
|
|
| Pamostos no tā, ka ārā ir rīts. |
[7. Dec 2007|23:55] |
|
Es to sajutu. Rīts ar plkst. 6.08, tajā mirklī, kad ieslēdzu kompi. un tas bija jau pēc mutes nomazgāšānas. Tagad saņemos un iziešu ārā kaut ko ēdamu iegādāt. Ja mācēšu. Pašam jāiemācās. Arī latviešu valodu jamie tīri labi saprot(nedaudz piepalīdzot ar žestiem). Izgajis. |
|
|