| pārsteiguma moments |
[30. Maijs 2007|02:24] |
Pieceļos lai aizietu pačurāt, atnāku no procesa atpakaļ, uzmetu aci jahtām, un tad nu man sāk šķist, ka esmu galīgi dulls. Skatoties uz piestātni redzu milzīgu kaķi pārvietojamies pa piestātnes malu, gar zāli. Tad tas kaķis, paliela izmēra, pieceļas kājās un ir zaķis. Tagad rodās jautājums - vai nu es esmu galīgi traks, vai arī pa Ventspili nakts laikā staigā zaķi!
Uzvārīju sev tēju un tagad no šoka nevaru vairs aizmigt!
Jāpamēģina jamais nofotografēt, ja nebūs jau aizlaidies.
Tā ja. Un jāmēģina atkal aizmigt. Šitas jau ir par traku, ja tas ir gļuks. Ja ne, tad ko es šajā akmens meža ielokā daru? |
|
|
| trakā diena, ne? |
[30. Maijs 2007|12:14] |
|
Jau 6 no rīta man saule koda acīs un karsēja manu miegaino miesu. Atvēru acis un nīgri ņurdot izlīdu no guļammaisa. Darbu jūra un miera kalns pazudis. Šodien tiku ielaidis enkurtrosi, ar zvejas kuģa palīdzību, divus atsvarus, kuri nosēžas uz grunts un gruntī paliek, trosi tam cauri, enkurbojas klāt (rīt), motorjahtas liks uz enkurbojām. Tad uzlīdu pa sienu un griestu pārlaidumu līdz 8 metru augstumam (stulbenis), pārliku telferi tā, lai var pārcelt motorus no viena stūra uz otru, lai nav ar rokām jānes. Tagad sarakstu papīrus un dodos uz Pilsētgalvu, lai sakārtotu savus jautajumus un no priekšniecības izsistu naudu turpmākai attīstībai. |
|
|