| nu vo. |
[30. Mar 2007|22:26] |
| [ | skaņas avarējot |
| | jokdaris | ] |
Tagad Kenijiete liek iet vannā. Diez uz ko tas, ja jau mašīnas mazgā uz lietus sākšanos...
Ta nu vēl tikko, no vannas izkāpis, atminējos anekdoti:
Stāv bocmanis, uz klippera komandtiltiņa, pīpē pīpi. Junga jamo ierauga, saka, bocman, ko ta Jūs tur pīpojat? Bocmanis izņem pīpi, paskatās uz jungu un saka: Redz, man mājās sieva gaida, nu no viņas kūša spalvas izrāvu, sajaucu ar tabaku un pīpēju, solījos viņai tik būt uzticīgs!
Nākamajā braucienā bocmanis redz jungu stāvam forā un pīpojam pīpi! Bocmanis paskatās uz pīpīti, uz jungu un vaica - ko pīpo dēls?
Junga kautrīgi saka: man mājās palika meitene, es, no jums mācījos un ar tās spalvas izrāvu un sajaucu tabakā, tā es viņai uzticīgs būšu!
Bocmanis saka: pado man to pīpi, pagaršos pēc kā tev tas meitēns garšo!
Ievelk pāris dūmus, dziļdomīgi paskatās tālē, papurina matus un saka - par tuvu dirsai rauj, zõniņ!
Nu ja.. par ko es?
Ak jā, pīpe jāpiesit... |
|
|