| Vecum vecie |
[11. Mar 2007|21:47] |
Vecvīģebi... viņos ir tik silta sajūta, ka aizmirstas pat tas, ka motorzāģi nevar piešķilt (jo kā izrādās degvielas bākā sūkņa filtram nepareiza gumija uzlikta, kura izšķīdusi), aizmirstas neprātīgais sarkanās mašīnas vadītājs, kurš nemaz i nedomā griezties nost no mūsu aizņemtās joslas, aizmirstas aukstums un nemīlīgums, kas šajā valstī ir vai katram cilvēkam sejā. Tad, pa ezeru šļūkājot kājas ledus putru sķaidot, smaidot krūmiem un kokiem, saprotams ir itin viss. Arī tas, kādēļ trīs lauku peles nograuzušas eļļas pudelei maliņu un kopīgi noslīcinājušās, tas, kādēļ sērkociņi ir mitri un kam vajadzīgas ir slapjas kājas.
Šajā zemītē drīz būs pavasaris. Un sniegs vēl ir ķepīgs un lipīgs un piku var aizmest pa gaisu.
Vēl jāatzīmē, ka Barbīts-Barbiturāts brauc krietni rāmāk, kā citus gadus un ka prot lieliski braukt Sinepju kalnā.
Tā ja. Diena bija skaista. Viena no pirmajām skaistajām. |
|
|