| Ech. |
[26. Feb 2007|09:09] |
Nav brīnums, ka sāpēja galva. Tikko beidzās, vai vismaz pārgāja pāri, vētra, ar visu zibeni, pērkonu un lietu un vēju! Priekšā mate trauciņš, termosā ūdens ar ledu un nekādi nevar nesajust to nežēlīgo gaisa mitrumu. Sēžu bez nekā, slapjš, pat lipīgs no sviedriem un pulkstenis ir tikai 4:04 no rīta. +22°C, mitrums 92%. Tā ka nikni. Jāpārnes Kenijiete uz kondicionēto istabu un pašam ar jāliekas blakām. |
|
|
| eeeehhh |
[26. Feb 2007|21:17] |
Bijām Kenijietei zābaciņus nopirkt, lai neapsaldē kājiņas aukstajā Latvijā. Bijām arī uz Volta kafejnīcu, kur paņēmām piena-banānu kokteili, Kenijietei Espresso un man vienu Capuchino Ice. Staigāju baltā kreklē, baltās linu biksēs un priecājos par šo valsti.
Rīt, iespējams, pēdējo reizi šeit spēlēšu futbolu. Nedaudz skumji, bet vēl tak viss dzīvē priekšā, vai ne? Pēc pāris dienām Barcelona uz neligu laiku, pāris stundām naktī, pēc tam lidojums ar finieri (FinnAir) uz Helsinkiem un tad uz Rīgu. Tā ka drīz jau būšu.
Šis brauciens un laiks, ko esmu pavadījis šeit, Argentīnā, ir bijis lielisks. Es ceru, ka dzīvei turpinoties es varēšu iemīlēt vēl kādu valsti. Varbūt pat kādreiz iemīlēšu Latviju.
Tā ja! |
|
|