| Lunes 01/01/07 14:04 Nublado 35.0º |
[1. Jan 2007|19:11] |
| [ | skaņas avarējot |
| | kondicioniera dūkoņa | ] |
Grūta diena tā pirmdiena. Sagaidījām šo pirmdienu uz jumta, kurš pārklāts ar stiklšķiedras un darvas maisījumu, saldējumu, strawberry margaritu, nedaudz vīna un nu ja, tas ar viss. Bijām mēs ar Kenijieti un Agnese, kura te dzīvojas vēl kādu laiku, nu tā pati, kura dabūja zilu aci no argentīnieša. Skats jau fantastisks, ka visa pamale uzņem porteņos raidītās raķetes, viņi iesilst savā uguņošanas trakumā, paceļ augstāk raķetes un bliež. Sēžot uz daudzstāvu mājas jumta, kad visa Buenos Aires ir pie kājām, liekas, ka tā pieder Tev. Tad tās raķetes, kas no ielas uzšaujas pie tavas sejas augšā, un to sekundes mirkli Tu domā par to, vai šitā bij sprāgstošā, vai tikai kaucošā. Tad vēl tie baloni, kuros ielikta svecīte, un kuri lido pa vējam uz augšu un neko sliktu nedara, ja vien neaizdegas un nekrīt lejā, tie gan izskatās mierīgi un jauki. Tad, kad plaukstas jau sadurstītas un vēders pilns ar stikla gabaliņiem no stikla vates, tad jāiet lejā, jāatrauj labais vīns un jādodas uz Las Caņitas meklēt piedzīvojumus. Kaņitas atradām pēc pasoļošanas, tur gan vienīgā jautrība bija uz ielas dejojoši kaimiņi, bērneļi, kas met petardes pa labi un pa kreisi un mēģina aizdedzināt miskastes konteinerus, ugunsdzēsēju mašīna, kas aizbrauc garām pilnām ugunīm un kuriem nemaksā naudu par to, ka viņi dzēš ugunis un velk cilvēkus no mašīnām ārā, tas ir brīvprātīgo darbs. Tad dodamies mājup, jo nekas jau nenotiek, tā vienkārši, ka kāds bārs vai klubs, kurā būtu kaut cik ciešama mūzika. Tad nu tagad, pusdienas laikā izgulējies un pamodies taisos iet uz Palermo pusi, lai paēstu brokastu, aizietu uz Kino un parunātu ar Agnesi, kurai atkal draudējis tas īblis. Tā viš i. |
|
|
| ... |
[1. Jan 2007|20:12] |
 |
|
|