| Nu tad... |
[2. Sep 2006|05:23] |
|
Adios! |
|
|
| Uno |
[2. Sep 2006|23:50] |
| [ | skaņas avarējot |
| | noguris | ] |
| [ | skaņas avarējot |
| | Lingua Espanol | ] |
Madride:
Ir silts, pat lidostas pievārte smird. Pēc kā - nav ne jausmas. Nododam bagāžu un dodamies paēst. Izlienam no metro, pārsimt soļu un atsēžamies. Ēst abiem gribas kā izsalkušiem vilkiem. Nu vai vismaz vilcēniem. Picca ar anšoviem, desu un kaperiem, nedaudz labu olīvu. Kenijiete San pagaršo oīvas un saka, ka gardas. Principā viņa vispār neēd tās. Nu nav arī tā, ka būtu mega gardas viņai, bet var ēst un nestresot. Alus gards, ūdens ar ledu un viss skaisti. Pēc mirkļa apkārt tiek mētātas salvetes norādot uz to, ka ir gardi. Vēlāk dodamies prom pieēdušies kā resni runči, tā picca bija fantastiska. Pie krāna noskaloju pēdas, piepildam pudeli ar ūdeni un dodamies kaut kur. Nezin kur. Principā pieminekļa Servantesam virzienā. Tur ieraugam ēnu, strūklaku un Donu Kichotu ar visu Sančo Pansu. Tiesa, Kichota Rosinantei ir krāniņš un olas. Nez, nez vai tā bija, var jau būt, ka man ne tā atmiņa strādā... Atlaižamies un nedaudz pasnaužam. Aptuveni divarpus stundas. Nja. Pamostamies ar dullām, galvām un slāpēm. San piesaka Starbucks, es tajā ieraugu Frappitto - salds kā nezinu kas, bet dibens salīp ātri. Labums - ledusauksts un vēl ar ledu iekšā. Lēnu garu vicojam pa pilsētu un nedaudz niekojamies ar fotoaparātu. Vēlāk ielikšu bildes. Savācas vakars un jādodās uz lidostu atpakaļ. Un tur sākas cirks. Izrādās, ka Argentīnā ielidojot ir jāuzrāda biļete atpakaļceļam. Kuras protams nav, jo nezinam kad gribēsim lidot atpakaļ. SHIT! Pa galvu, pa kaklu skrienam uz ticket sales, nopērkm arī, lētāko izceļojumu no argentīnas un Čīli, Santjago! Dosimies uz turieni 15 septembrī, ja neizdosies biļetes atkešot! Besis nenormāls un viss riebjas uz mirkli.. nu tā. Drīz kāpsim uz borta, migsim ciet.
Ar labunakti! |
|
|