| Prom uz siltajām zemēm |
[8. Nov 2005|00:17] |
Un neatgriezties akapaļ!
Dod man brīvu dienu no šīm galvassāpēm! |
|
|
| cilvēkiem. |
[8. Nov 2005|08:46] |
Es negulēju visu nakti kompnsējot pārgulēto vakardienu. Gulēju vakar gultā līdz 17.oo pēc vietējā laika. Šonakt izlasīju kārtējo devu literatūras un mēginu sakārtot sevi. Nezinu, vai izdodas tā, kā biju iecerējis braucot uz šejieni. Paaugstināt skill līmeni, iegūt jaunas zināšanas, vēlams akadēmiskas. Tādu laikam te, vismaz tādā vietā, kāda tagad esmu neatrast un neiegūt. Un tomēr esmu jau tagad ieguvis. Ko nedaudz citu. Esmu ieguvis spēju ieraudzīt kaut ko, kas atrodas ārpus Latvijas un arī kaut ko, kas ir pašā Latvijā. Kaut kas tāds, ko var iegūt tikai aizbraucot un atrast šeit. Vēlmi mainīt to, kas ir tur, tajā vietā, kuru atstāju zelta aunādas meklējumos. Te var atrast citu skatu punktu, citu socializācijas un dzīves pieredzi. Un tai pat laikā atrast to, ka nekas man tā nav dzīvē svarīgs, kā tie cilvēki, kurus mīlu un iemīlu. Ģimene, kura ir mana, draugi, kuriem piederu ar sirdi un visu, kas man ir.
Citur nav labāk, vai sliktāk. Citur, t.i. ārpus ikdienas, ir savādāk. Un lai arī es neatgriezīšos tāds, kādu mani atceras vai kādu gaida, es esmu un palikšu es pats. Vienmēr mainīgs un nepastāvīgs, vienmēr skrienošs un miera meklējošs. Vienmēr es pats. Tikai nedaudz, vai arī pavisam citādāks.
|
|
|