| ūdens, cilvēki un augstskola. |
[13. Dec 2004|10:21] |
| [ | skaņas avarējot |
| | Mirušie arī prot dejot - Persiešu mīlas dziesma. | ] |
ūdens prieki bija labi.
Cilvēciņš, kurš vienīgais kategoriski atteicās no ķiveres veica liktenīgo ienirienu ar sekojošu atsitienu pret baļķīti.
Pēc tam sausās hidras priekšrocības pret slapjajām.
Man tikai pirksti sala, kāju un roku. Kāju tamdēļ, ka nebij villas zeķi uzvilcis, a roku tamdēļ, ka nebij pareizie cimdi.
cilvēki ar bij forši. Smaidīgi un apsveicoši, labsirdīgi un tā.
Bitīštantes mājas kaķis ir piemīlīgs. Un jestri foršumi.
augstskola - saņēmu to, ko vēlējos - diskusiju ar pasniedzēju, nu un pēčāk uzrāvos uz semināru. Kura piedalījos un nelīdzēja pat "я тут непричом - моя хата с краю!". |
|
|
| Pie valmieras |
[13. Dec 2004|12:11] |
četri klaiņojoši suņi ceļa malā ēda notriektu stirnu. Apstāties un pavērot decembra zaļās zāles, stirnas brūnā kažoka, asins sarkanums un suņu rejas plēšoties ap gaļu.
Cilvēcīgāk nemēdz būt.
--------
Ar mani uiss ir ok. Piefiksēta tā mirkļa doma. |
|
|