| Sapnis. |
[20. Sep 2004|09:05] |
Ir skaidri zināms, ka viena no divām - "vasara ir beigusies" vai Agnese (Rū kādreizējās draudzenes) ir nodarījusi baigo skādi, un viņai ir jāizvēlas starp sabiedrības uzlikto sodu, vai pašai pielikt sev rociņas.
Jamā ir izvēlējusies pati un esmu pieaicināts kā konsultants. Viņa izvēlas lēkt no kāpņutelpas margām uz leju, iespējams, ka vieta ir Ķekavas 12 mājas trepjutelpa. Veicu matemātiskus aprēķinus, lai noteiktu labāko starta ātrumu un pārliekšanās pār margām leņķi. Ar pirmo reizi viņai neizdodas. Tad, saprotot, ka nokontrolēt šo pasākumu no tik maza augstuma viņai neizdosies, izvēlas lēcienu no piektā stāva. Visi, lai gan nezinu kas tie ir, pamet trepjutelpu. Es sēžu ārā, pie durvīm zālē, un dzirdu kliedzienu, būkšķi kopā ar krakšķi. Pie sevis noomāju - izdevies.
Pēc mirkļa no mājas nāk ārā Rū, velk brezenta maisu un tajā ir nojaušamas ķermeņa aprises. Nekustīga ķermeņa. Saprotu, ka tā ir Rū vecākā māsa. Rū velk man garām maisu un es ņemu to lai palīdzētu Rū.
Tajā mirklī, kad ceļu maisu, tajā atskan vaidi. Saprotu, ka tomēr nav izdevies un ka man ir vienīgā iespēja šobrīd palīdzēt - apgriežot sprandu. Tur, kur esmu pieķēries maisam ir pleci. Tātad, ja es palaižu rokas zemāk, satveru ar vienu roku zodu, ar otru pakausi un ļauju maisam sagriezties, tad ķermenis ar savu svaru apgriezīs galvu.
Pamodos. Lai arī citreiz būtu atkal aizmidzis, tomēr tagad dzeru tēju un štukoju. |
|
|
| Mani kaut kur aizvelk. |
[20. Sep 2004|12:50] |
| [ | skaņas avarējot |
| | nīgri sanitāri. | ] |
| [ | skaņas avarējot |
| | Am, Dm, Am. | ] |
Pie tam jau tagad.
WTF pasaulē notiek? |
|
|