| A ko ta? |
[9. Sep 2004|22:15] |
Nu jau neko.
Bez kautiņa var iztikt. Ja padomā.
Ja pieņem. Un arī ja nepieņem, tad bez kautiņa vajag iztikt.
No tā nevienam siltāk nepaliek. Ja paliek, tad tikai uz īsu mirkli, kamēr kautiņa laikā enerģija virmo.
Pēc tam, kā atceros, ir tikai adrenalīna trīsas un spriedze.
Adrenalīns iziet, trīsas paliek. Un saspringums kā stīgai, kura pārvilkta uz ģitāras un kura pati var plīst. Tad, kad tai ienāk prātā. |
|
|
| Dulls vai stulbs. |
[9. Sep 2004|22:44] |
Nevarēju atcerēties kuru kreisās rokas pirkstu biju reiz izmežģījis.
Tikko atsvaidzināju atmiņu izmežģījot un ievelkot pirkstu.
Asaras acīs saskrēja. No sākuma aiz sāpēm, pēc tam aiz smiekliem.
Nu ko vēl neizdarīsi, lai sajustos dzīvs?
Un vēl. Nenogurst plecs, ja ir svarīgs tas, kas uz tā balstās. |
|
|