| Pamostie sjau otro dienu ap plkst. 13:oo |
[22. Aug 2004|16:49] |
| [ | skaņas avarējot |
| | nav | ] |
| [ | skaņas avarējot |
| | Janis Joplin - Me, and my Bobby McGee | ] |
UN nejusties labi, braukt trenniņos un domāt, atstāt riteni pie ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) murse`s, nespēt tam aizvilkties pakaļ, saprast, ka rallis man jāatmet - veselības dēļ, nogalināt žurku, skatīties divus dažādus, savā starpā saistītu cilvēku dzimšanas dienas svētkus, saprast, ka tas Vikings, kurš bijis 9 gadus vecs, ir par traucēkli tuvināšanās iespējai.
Ja esi precējies, tad uzmanies - ja Tava beibe aizies pie cita un nebūs izšķīrusies no Tevis un dabūs bēbi, tad Tu būsi juridiski šī bērna tēvs un varēsi maksāt alimentus.
Atsakos no masāžas un nevēlos seksu, nevēlos piena zupu.
Nezinu, vai gribu skatīties filmas, nezinu, vai gribu runāt.
Jāsakārto istaba un istaba.
Nazis jāuzasina un jāieliek plauktā, pēc tam ģitāra un tās stīgas. Jādara.
Zinu, ka uz austrāliju var tikt strādāt par fermeri. Prātīgāk, kā strādāt par stulbu sisadminu. |
|
|
| Nu protams.. |
[22. Aug 2004|17:16] |
| [ | skaņas avarējot |
| | V. Atāls - nekā, nekā no Tevis neatminu | ] |
Svētdiena, glābšanas operācija sākas.
Glābjam Rū un Pumu.
:P
Dodos virzienā uz liepāju... :)
UPD.: Pasākums kancelēts, jo Rū, izmantojot piemītošo šarmu, ir ticis uz prāmja kopā ar meitu un sievu.
Esmu rīgā un perinu plānus. |
|
|
| Tev bieži ir tā, |
[22. Aug 2004|20:24] |
ka negribas runāt? Nē, nepareizi pateicu - tā, ka nespēj neko teikt, jo nav vairs ko teikt. Ka ir jādara tas atkal un atkal.
Slēdzu sevi nost no interneta uz pusstundu un skatos Animal Planet... |
|
|
| Nu ko? |
[22. Aug 2004|22:08] |
| [ | skaņas avarējot |
| | eju ēst! | ] |
Nāksi ar mani pastaigā? Pa naksnīgo ielu un pa naksnīgo pilsētas nomali? Vai tomēr paliekam katrs pie sava un aizejam katrs pie sevis.
Nākamo nedēļu domāju izgaist. Meklēšu kādu sev līdzi paņemamu.
Laukos ir ko darīt - salabot akas vāku un varbūt pat grodus augšējos, skaldīt malku un aizmirst un atrast sevi.
Я вас любил; любовь еще, быть может,
В душе моей угасла не совсем;
Но пусть она вас болше не тревожит;
Я не хочу печалить вас нечем.
Я вас любил безмольвно, безнадежно,
То робостю, то ревностю томим.
Я вас любил так искренно, так нежно,
Как даи вам Бог любимой бить другим! |
|
|