| Piekūns skrien |
[10. Mar 2004|11:50] |
| [ | skaņas avarējot |
| | down | ] |
| [ | skaņas avarējot |
| | V. Atāls - Tālums | ] |
Skrien piekūns, brūnpelēkiem spārniem,
Pār lauku pļavu pavasarī rūgstošo.
Tam pretī izskrien vārdu bulta asa
Un piekūns savu ceļu beidz.
Sava īsā mūža mirkli piekūns nesaprot
Tam kliedziens kā sāpe no spārniem rit
Ceļa ugunis nenodziest.
Bet piekūns savu dziesmu sāp.
Atver roku, pacel spārnu,
Piemiedz aci, nenoskaud.
Atrod jaunu spārnu vēdu
Pārcel vaigam pāri asaru
---------------------------------------------------------------
[..] Sirdi tik nogurušu, elpa uz rokām tur..
E.Bārs / V. Atāls. |
|
|
| runājot par mākslu |
[10. Mar 2004|13:32] |
| [ | skaņas avarējot |
| | down | ] |
| [ | skaņas avarējot |
| | V. Atāls - Puķe | ] |
Ar ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) pīpējot un tērzējot par mākslu un performance nonācu pie secinājuma - ja māksla ir skraidīt plikam pa zāli, kost un apmīzt skatītājus, tad na jums mans performenz - Damokls - Vikings
Stāvēšu zālē, kurā laidīs pa vienam iekšā, ar airi rokā, un bliezīšu pa purnu. Māksliniekiem 2x.
Māksla bļe! |
|
|