| Sailgušais sniegs. |
[18. Jan 2004|23:52] |
| [ | skaņas avarējot |
| | Leningrad - Ludi ne letajut | ] |
Viņš nav savildzis, tiešām ir saildzis. Pilsētā, starp ielu un ietvi esošais sniegs ir saildzis pēc kušņa. Tas ir suns, kurš izkušņā zāli, to pašu sarūdējušo. Tādu, kas nav satrūdējusi, bet pieņem rūdas nokrāsu.
Man negribas tagad iet uz māju, likties gulēt un sagaidīt rītu gultā. Daudz labprātāk ietu skatīties kino, vai dzert kādu vieglalkoholisku dziru.
Aiziet uz kazino un notriekt visu naudu. Vai arī aizbraukt slēpot.
Bet labāk samierināties ar to, ka ir vēls.
Un atslābināties.
Tā lūk.
/neko nedzirdu - neko neredzu / (neko nesaku man nav, un tamdēļ saku) |
|
|