| Kad katram kaut kas zūd. |
[1. Dec 2003|10:01] |
Man pazuda miers un smaids, tev vēl divtik.
Kroplīgi tā dienas gaisma rodas, vēl vairāk - zūd.
Manu pasauli nevar atdot - tā var tikai nozust. |
|
|
| dziļa doma. |
[1. Dec 2003|15:17] |
Tā vairs nav mīlestība - tas ir patēriņš.
Un drīz būs pārtēriņš. |
|
|