| Pieņemsim esošo |
4. Jul 2004|02:18 |
Lietus lāses sajauktas ar saules gaismu
Čukču pirts Ungura krastā, dejojoša meitene
Nozagts nost no masta ir uzvarētāju karogs
Pēķšņi sapratu, ka man pietiek
Pietika man sportot, pietika man veco paziņu, pietika man uzvaru un zaudējumu saldskābās garšas.
Neko vairs mainīt nevajag ir tik daudz lieka gūts
Mainot sevi pašu atradu es sevi veco
Piekarinātās birkas nost, vecās drēbes nost
Nevajag valkāt citu liktos krustus
Esot jauna dziesma. Laikam par to, kas ir dots man.
Tagad, jā, tieši tagad ritenim mugurā un uz smaidu pasauli. |
|