| Bļodiņ uz galda! |
27. Maijs 2004|22:28 |
Cik var besīties un sērot par vienu aizgājušo no kautkādas popgrupas?
Par ko sērot?
Tad, kad es atstiepšos sēros vēl 100 reiz mazāk cilvēciņu!
Ij ko, sisties ar galvu pret sienu? Skuju. Ja cilvēks aizgājis, lai iet, neturam jamos.
No tā, ka visi šausmās un bēdās gruzīsies par 1 popcilvēka atstiepienu - vai no tā mazāk nomirīs? Skuju! Mirst un mirs vienmēr. Palicējiem dzīve turpinās. Turpinās!!!
Braucu gar pieminekli, kritušajai Tēvzemei un Brīvībai, tur svecītes, puķītes, romantika, beibes kaukādas - domāju, jaunieši patrioti! Hren tev! Nobimbājušies pokemoni, papīrīšus saraksta un liek pie svecītēm un puķītēm.
A kur jūs, pokemoni, bijāt tad, kad jamais dzīvs bij?
Tad, kad aiziet cilvēks citos medību laukos - neturiet viņu. Viņš jau ir prom. |
|