| Uzticēšanās. |
11. Maijs 2004|08:37 |
Šorīt uzticēju savu smalko pakaļu cilvēkam, kuram jau tā uzticos.
Pēc ilgiem laikiem sēdos dzelzs rumakam mugurā un turēju sviesta piku rokā.
Un nospriedu, ka ar pagātnes traumām (morālām kuras sekojušas fiziskai) var šitā cīnīties.
Uz mocikleta bij vienc mīnuss - salijis sēdeklis. Un vēl saraudājos. Tiesa gan, no vēja. |
|