|
22. Apr 2004|09:00 |
Atvēru acis un pavisam skaidri dzirdēju:
[un arvien tālāk es laižos dziļāk iekšā melanholijā, primdienās un pastardienās medus un piens..]
tā, it kā I.Baušķeniex būtu man to dziedājis ausī.
rokas pašas atrada cigareti, tikko biju aizslēdzis durvis, riteni uz nesāpošā pleca, pa ceļam skatoties tikai luksoforu gaismās, neskatoties ne uz vienu cilvēku, cerot uz nenākošiem pretī gājējiem, triecos iekšā pagriezienos, pie darba apstājos un sāku novērot debesu pārmaiņas krāsās. |
|