Ai. |
31. Mar 2004|11:07 |
Ai! Rokas nogurušas, piekusušas. Acis skatās tālu. Tālu aiz monitorā noslēptajiem elektroniem. Pāgājušo vasaru un iepriekšējo ziemu. Ziemassvētkus un Jāņus. Ai, draugs. Neliecies kā vītols. Reizēm labāk nolūzt vējā kā ozolam, nevis liekties un celties. Ja nenolūzīsi - par jaunu koku neizaugsi.
Vai ne tā? |
|