| Un vispār |
7. Mar 2022|23:32 |
Ja paskatos atpakaļ uz nu jau gandrīz gadu, kopš man ir pilnīgi jauns draugs, tad jūtos vairāk pieaudzis.
Esošie trīs draugi viņu zina, mīl, cik redzu, vai pieņem kā pašsaprotamu.
Parīt jauns solis manā profesionālās karjeras kāpnē. Bail apdirsties, bail samīzties, bet zinu, ka man blakām ir mega motivācija. Man ir liels pārbaudījums pašam sev, kas liek sakārtot kaudzi ar papīriem, savākties un koncentrēties krietni augstākā līmenī, kā bijis līdz šim.
Vēl vakar domāju manevrus, kas varētu piesegt man pakaļu, ja nu samīžos. Un tagad, šo visu rakstot - zinu, ka varu. Bet bīstos/bijos?
Par karu negribu rakstīt, pietiek jau negulētu nakšu un domu par esošo un to, kas nāks. Skatos uz priekšu, daru to labāko, piesedzos un dodu mieru sev. Iespējams, ka arī kādam citam.
Braucot uz V-pili paguvu paecēties ar Rū, ieņirdzu par sevi un vēl joprojām meklēju atbildi uz Rū jautājumu: Kādēļ tev patīk trollēt cilvēkus. |
|