| echhh |
29. Mar 2018|08:24 |
Maxima un Kemerova
Par cilvēku stulbumu un nebūšanu dzīvesgudriem. Pēc Zolitūdes murga cilvēkiem būvvaldē bija kārtīgs pisiens, un pamatoti, tikai pisiens bija pa dirsu, nevis pa galvu. Kā piemērs: čoms architekts iet saskaņot būvi uz būvvaldi, un nevar - jo neviens nesaskaņo. Un nesaskaņo savas nekompetences dēļ.
Jo atrodas savā darba vietā, kurai jau sen neatbilst pēc kvalifikācijas. Bet taču ir ilggadējs darbinieks. Un kā tādu atlaist!? Un tomēr uz kursiem iet, kafiju dzer tajos kursos. Bet zināšanas neiegūst. Un tad atrodas viens, kurš ir gatavs saskaņot. Jo prasa par to neformālo konsultācijas atlīdzību. Kukuli. Un būvniecībā - Ceļam jaunu ēku, zinātnes pamatakmeni, termiņi īsi, projekts liels, piķis daudz. Bet vajag vēl. Vēl piķīti, un tad B500A tērauda armējums tiek ielikts B500C vietā, jo starpība taču nenozīmīga, vai tad pie mums būs zemestrīces. Un darbu vadītājs ieraksta, ka viss keksos. Pasūtītāja pārstāvim tiek pateikts, ka jā, C versija būtu jāgaida šitik ilgi, bet ieliksim B veriju. Jo visu tak noturēs. Un re ku tev kukuļeits. Un ieliek B500A. Jo tas taču uz aci nav redzams.
Ugunsdrošības iekārtu pārbaude Valsts iestādē.
Par kuru būtu jāpabrīdina cilvēki, ka būs mācību trauksme. Cilvēciskas kļūdas dēļ nepaziņo. Un nostrādā signalizācija pārbaudes laikā. Un uz ielas iziet tikai viens, VIENS, Karl, cilvēks. Jo tam cilvēkam ir smadzenes.
Tā arī dzīvojam.
Dzīvojām un dzīvosim. Vismaz daži.
Tie, kuriem nav zelta zivtiņas atmiņa. |
|