| Unteroficier. |
7. Mar 2004|17:27 |
Iebrāzos mežā kopā ar saviem kameraden. Savācās vēl grupa, tad no ģenerāļa saņēmu norīkojumus.
Principā kauja izieta ar minimāliem ievainojumiem.
Jokaini ir būt par virsnieku tēvaiņiem, kuri ir par Tevi ~20 cm garāki un vismaz pāris gadus vecāki. Lielākoties.
Patīkami sajust to, ka tavu muguru piesedz. Un piesegt kāda cita muguru. Nekas, es vēl jauns, vēl nedaudz pakarošu.
Bet šovakar, atgriežoties no frontes ieiešu karstā vannā, palasīšu mācību literatūru un mēģināšu pagulēt. Līdz nākamajam uzbrukumam.
Rokas savādi eļļainas. Laikam lodes bārstot un dalot savai vienībai būšu noķēpājies. Drēbes arī netīras, vietām ievainojumu atstātie traipi.
Labi, beigšu rakstīt, jāaprauga radista vieta, un jādodas uz kazarmām, no turienes man atbrauks pakaļ un vedīs uz mājām.
T.R.
P.S.: Saņēmu medaļu - par drošsirdīgu uzbrukuma vadīšanu. Būs man ko pie pilota jakas piespraust. Jau otrā laikam. |
|