| šķiet nobrieda |
17. Sep 2012|12:47 |
brīvdienu sajūtas virtuālajam papīram.
Piektdienas vakarā aizbraucu pie A. senčiem, lai varētu iespējami agri celties un velties Ziemeļu virzienā. Copēt, sēņot un atpūtināt aknas.
Cope izdevās sestdienas dienā tikai man, mērāma līdaka un arī pašā vakarā. Pa dienu bija garumgarais pārbrauciens, pastaiga gar Gauju/Koivu, sēņošana, cik nu man jau izdodas, bet tomēr. Ar grozu rokā, pīpi zobos pa mežu līdz melnbaltam lietum, līdz pilnam grozam ar baravikām. Pēc tam jau pieminētā cope, jo ja grib lai es sēnes lasu, tad nedrīkst gribēt, lai es viņas tīru. Zivi lūdzu, notīrīšu, sagatavošu fileju un visādi citādi uzvedīšos jauki, pat pagatavošu, bet sēnes - nain.
Nakts no sestdienas uz svētdienu bija auksta, miglaina un fantastiski skaista. Naktī zvaigznes caur miglu spīdēja kā prožektori un elpa aizrāvās no skaistuma. Zvaigznes caur miglu.
Svētdienas rīts pagāja foreļcopes gaitās. Pasūtīta bija liela forele un visādi citādi jauki ievadvārdi. Upē mēra foreles bija gana, tomēr tā kā MN nosaka maksimālo zivju izmēru un skaitu, tad lielo foreli aizdevos noķert foreļdīķī. Ātri, profesionāli un bez sāpēm ir vakariņas.
Pēc tam brauciens pa Igaunijas un Latvijas ceļiem un mazceļiem, bezceliņiem un skaistiem meža pļavu lokiem. Pirms došanās uz Rīgu vēl iemērcos Gaujā un aizpeldēju līdz Koivai un atpakaļ. Tad naksnīgā zivju zupas gatavošana, strauta foreļu maizīšliemeņu gatavošana un ikru plaucēšana un sālīšana, lielforeles steiku gabalos griezšana un laimīgā zivju zupas ēšana.
Ak, jā, vēl jau arī tika pagatavota foreles "Какая гадость эта ваша заливная рыба!"
Un tad jau duša, tīras apenes un mierīgs miegs. |
|