| Ujjjj |
14. Sep 2012|18:35 |
Paģiras tiešām pāriet ap 16.oo nākamajā dienā.
Bija pāris jautri mirkļi bērēs, pēc tam es nezinu kā, bet es tiku nedaudz sadzirdīts, aiztransportēts mājās (hvzin kā). Nu un pārējais jau bija tikai tehnikas jautājums.
Tai pat laikā pirmo reizi pa 5 gadiem raudāju veču klātbūtnē. Jā, tas pie tam nebija dzēruma izraisīts sālsūdens kritums, bet patiešām sevis un divu mazu puišu žēlums.
Un pasaki vēl, ka es esmu akmenscietais pagalvīts, johaidī.
Ša zvanīšu kamarādām Unpy un skaļi kliegšu telefona klausulē. |
|