| Oj nu ta par vakardienu un forelēm. |
16. Maijs 2012|21:48 |
Vienvārdsakot - vajag! Vajag forelēt un priecāties par dzīvi un par to, ka citi ir arī cilēki. Piemēram tas ņurņiks, kurš man uzkasījās par to, ka no upes es velku ārā murdu un mīcu to sastāvdaļās un rupi lamājos. Ta lamājās viņš, tad es, tad viš iekāpa upē un ta es šim iezvēlu. Lai vairs neliek tos murdus, jo nākamreiz zvelšu ar sū%ainu koku. Ta šis rimās un skrēja apakaļ uz iestu saukt korifānus un tā, bet es nelikos īpaši traucēts un devos baudīt upi. Upē pilns ar nēģiem, cilēki kaut kur turpat netālu iet savas dienas gaitas, kamēr es medīju foreles. Ūdens dzidrs, foreles mani redz kā uz delnas un vēl saule pakausī. T.i. zivīm galīgi redzams un ēna biedē šīs prom. Nu pa visu gājienu bija 3 mēra foreles, kuras visas devās atpakaļ ūdenī un apdomā vai nākamreiz šitā uzķerties.
Pēc tam mainīju dislokācijas vietu, kur attiecīgi šodien varētu būt Latvijas foreļu klondaika. Lielas un mazas, daudz un dikti.
Bet ko nu es te par laicīgo.. navienam jau neinteresē, kā es pēc tam braucu ar mocīti un kā iepirkos maksimā 21:59:09 ar diviem aļākiem un pēc tam devos tālāk pa visādiem ceļiem lai poļicaji neierauga un tad lai nebūtu sods par braukšanu bez ķiveres un bez kvalifikācijas. |
|