| Tā ka cīnamies.. |
17. Feb 2004|11:00 |
Nu lūk.
Vakar pēc pāris nejaukām stundām darbā devos mājup savākt pekelītes, lai dotos uz ikpirmdienas futbolu.
Nu lūk.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) jb bija nedaudz izbesījies, bet tas jamajam ir normāli.
Nu ja.
Tad nu futbols sākās ar to, ka viens ambālis izdomāja, ka tā komanda kurai iesit vārtus - atspiežas desmit reizes.
Tas jau nekas, ka zaudējām trīs no piecām spēlēm (spēle bija līdz pieciem vārtiem kādas no komandu labā) un tad vēl gandarījuma spēli, kura tika spēlēta līdz trim vārtiem.
Nu protams ar atpumpēšanos vien nepietiek, vai ne? Tas jau ir tikai sportiski.
Protams, asumam der arī nedaudz kontakta. Piem iespert pa celi. Pie tam divas reizes 5 minūšu laikā.
Nu ja, tad jau ar tā, gadās.
Vēl piemēram var iemaukt ar bumbu pa autiem.. nu zīmīgi, mājiens kā ar koku.
Nu lūk!
Ak jā, aizmirsu gandrīz, arī pa seju ar bumbu atrāvos. Pa uzaci dabūju, domāju - būs zilums. Bet nekā, nebij vis. Man jau zilumi ir retums. Asinsvadi izturīgi.
Nu ja.
Tā lūk.
---
nja.
Cilvēki aiziet un paliek tikai drūmums.
--- |
|