| Nu ja... |
12. Feb 2004|11:55 |
Vakar jau ar bij jautri.
Gāju mājup ar domu, ka jādodās ātri čučēt, nogurums tāds pamatīgs.
Bet ēst ar gribējās, un tad nu sataisīju cūciņkarbonādītes sinepēs, pēc tam pasutināju sīpoliņus, tad saliku visu sutināties un pieliku nedaudz vēina klāt. Sanāca, kā mna vienmēr sanāk, brīnumgardi. Tad atspērās Rū ar Pumu, un pasēdējām, pačolējām iekš vienacainā briesmoņa. un TAD notika TAS - uz ielas atskanēja plīstošu stiklu skaņa. Abi ar Rū pielecām pie loga un skatamies. Rū mašīnai sānu logs ārā, pie tā lamzaks velk ārā Pumas dzemdību koferi ārā. Abi zābaciņos iekšā, pie tam es vēl biju šortos-čortos, un dui lejā.
Pie loga es jamajam vēl uzbļāvu, lai liek koferi nost! Jams koferi vaļā nelaiž un mūk prom. Un iekš to vien` sēt`.
Zināju, ka tā sēta caurskrienama uz Stabu ielu.
Un skrienu pakaļ. Rū kaukā pirms manis bij izskrējis, ieskrējis tai sētā, ij kā jau mazākredzīgs kā es, tumsā mēģina taranēt žogu. Es redz, tumsā bik labāk redzu un ieraugu drāšu sietā caurumu. pa to skrienu cauri, ij nlakus sētā ieskrienot saprotu, ka te ir gadījums - ķer nu vēju! Tad ieraugu 3 cilvēciņus, manāmi dzērajiņus un prasu - kur aizskrēja? Jamie rāda nenoteiktu virzienu. Tak saka, tas skrējājs kauko konteinerā izsviedis.
Ij paskatos un redzu - ir koferis.
Tad nu savācām koferi, gājām pie mašīnas, saucām poličus.
Jamie negribēja braukt, jo redz visi aizņemti. Nu mēs saģērbāmies, un braucām pie poličiem paši.
Tur, Gogolenē, ieraugu inspektori un sāku smaidīt, tā bi tā pati, kas pieņēma manu iesniegumu par izdauzīto stiklu Golfiņam.
Vo.
Un vēl, Statoilā uz Valmieras ielas, jebšu Satekles strādā labs puika, jams mums iedeva plēvi, ko logā ielīmēt.
Nu vo.
Toties šodien aizgulējos. |
|