| Nu labi, ta pa to pēdējo burājienu un sūdīgu karmu. |
17. Jul 2011|18:14 |
Nofraktēja mūs braucienam uz Roņu salu, pēc tam uz Salacgrīvu iepozitīvēt pa taisno no Roņiem.
Izgājām trešdiens vakarā, tā sacīt jāsaka mierīgi elpojot, ar foršiem fraktētājiem. Vislaik pūš ciešs purna vēš, ejam ar genuju un 5o zirgu apseglojošiem JāņMāriem. Rovno pusceļā, jau pie niknāka purnenieka Jāņmāri pasaka nah, mēs tagad nevaram neko vairs.
Neceļas augšā ne sitami (Yanmar). Sak, nevaru pastrēbties, eļļu stīvajām locītavām dodiet. Aber tak mēnesi akapaļ iegāzām Tev 6 litri augstvērtīgas eļļas, nah! Nu neko, ceļam fraktētājus no migām augšā, sakam, vojna huiņa, glavnoe maņovri, ies ar pill tāfeli (burām) akapaļ uz Rīgu, savedīs dziesmā Jāņmāri un ies akal. Jo nav prāta darbs 22-26 mezglu vējā bez Jāņmāra līst Roņu salas ostā iekšā ar šito autobusu (sver 19 tonnas). Nu labi, griežam akapaļ, vēš pieņemas spēkā, cilēki iet stresot kajītēs vai spiežas man pie sāniem, ibo tak viss man tuvumā ir 4x drošāk (hohoho...). Nu labi, atnākam līdz jūrs vārtiem, vēš vispār pazūd, izsaucam citu jahtu paļīgos, lai ievelk mūs pa Daugaveņu akapaļ uz jahtklubu. Viss lieliski, jahtklubā atnāk viens mēstars, otrs, abi noplāta roks, viens ielej eļļu, sapumpē degvielu uz augšu, sak brauciet. Nu labi, ies ārā pa otram lāgam. Tagadiņ keksis viens saka, man viss forši, bet es paliek krastā. Esot jau izbaudījis visu pietiekami, nāks nākamgad atkal, jo mēs nevarot tikt uz Roņiem dēļ šā sūdīgās karmas. Nu labi, nevienu ar varu netur, gribi - nāc, gribi ej. Ibo uz jahtas demokrātija valda - kaut kas nepatīk - kāp nost jebkurā mirklī, kauč okejāna vidū. Ejam atkal ārā, taisamies pieteikties Riga Rescue, kad Jāņmāris saka, huj, neko nedarīs! Man dusma riktīga, saku, ka nav Roņi, tad nah nav roņi. Ejam uz Salacgrīvu. Cilēki priecīgi, saulīte spīd, ies a! Nu pie mierīgiem apstākļiem, kamēr vēš i mierīks, sačiņīju Jāņmārus tā, lai šie var stundu darboties, eju gulēt. Kamēr guļu, vēš i pieņēmies spēciņu un smuki ejam baltu zēģelīti labā ātrumā. Iekš Salacgrīvas harbormāstere Baibiņa nemāk neko izdarīt, ne pieņemt kuģi, ne atlaist akapaļ, viss notiek lielu jautrību un lamuvārdu pavadīts. Kad ir piestāts, tad mēs sarunājam saunu, ij primš saunas gribas ko uizēst. Huj, neko siltu nevar dabūt, sak ej kaut uz statoilu pēc samalta suņa iekš mīklaspikuča! Nu labi, aiziet līdz veikalam, nopērk piciņas ko uzsildīt iekš cepuškrāsns. Paēdam, ejam uz saunu. Kamēr mēs gabalā jau, jahtas īpašnieks (nedzerošs) iekrīt starp jahtu un steķi iekš vēso Salacu. Hujase trobelis, kamēr jamo izvelk ārā tikām lietus sāk kārtīgi līt. Sauna kā kulaks uz aces prasās.
Nākamajā rītā viss forši, tb tā jau piektdiena, mani apsveic ar dzišindienu, iegrūž torti, pasaka laipnos vārdus un brokastojam ar Matusalem kopā. Tad sāk nākt visādi bāleliņi dažādām prasmēm uz ostu, Baiba neko necērt, nākas piejemt jahtas pašam. Izvingrojos kā tāds ķēms, bet darbs padarīts labi. Protams, nav viegli tos pateicības žestus visus pieņemt, kā rezultātā Positivus man iet secen, aber es arī baigi neraujos. Tā kā vakar man vaidzēj jau būt iekš Rīgas laicīgi, tad es sestdien no visiem atklanos, savācu jahtas īpašnieku, ieskapēju jamo iekš mašīnas un vedu uz slimnīcu (nu jams ar veselību švaks, 3x nedēļā attīra asenis). Atbraucis uz Rīgu sajutu ļoti lielu pohiņu un tad sāku riktēties vakardienas tusiņam, kurā no sākuma es ni un ni to elles dziru, tak beigās salējos tiktāl, ka ņēm ģitār rokā, dziedāj-spēlēj vienlaicīgi un visādi iznesos. Mako`san to visu safilmēja un teica, ka ja es vēl jamo izsmiešot, tad likšot iekš jūšķūbes un kompromitēšot dikti.
Nu ja, šon piecēlos divreiz un tad abas reizes tāds mierīgāks, jo pasākums beidzās ap puspieciem pie manis mājās. Nu vo. Nu un tagad došos uz Leišzemi, lai var kāpt ļotenē un burjāt pa Egejas un Krētas jūrjām. |
|