| par ko citu |
14. Apr 2011|00:30 |
šon sanāca aizskriet pacopēt uz Lielupi. Jaunatne nodarbojas ar legālo cemmerēšanu (zivju aizķeršanu ar āķi). Piesieties nav kur, no noteikumu viedokļa viss pareizi. Pēc tam sāku mētāt gumijas zivtiņu. Otrajā metienā pieķērās līdaka. Ne pārāk liela, bet mēra un vakariņām pietiktu. Bet! Bet ir tāds, ka ir liegums, kurš nosaka, ka līdakas tagad paturēt nedrīkt. Nu nedrīkt un nepaturu. Atlaižot līdaku mani gandrīz nolinčoja tie paši legālie cemmerētāji.
Tad sadusmojos un visiem, kas bija uz vietas palūdzu uzrādīt makšķernieka karti. Ko domājies - nevienam nebija. Izsaucu municipālo policiju un mierīgi turpināju ķert zivis, vērojot kā cemmerētāji parakstās par sodu par makšķerēšanu bez atļaujas.
Lūk ij morālais gandarījums, gan nelietības sastrādātas. Un nē, es nekur projām nelaidos. Pa seju ar neviens nesolīja un netaisījās dot. |
|