| Par visu |
24. Mar 2011|22:19 |
Tad vēl sapratu, ka vēl ar vien esmu nemirstīgs. Nu zini, visi mēs nojaušam, ka piedzimsim, dzīvosim un tad nomirsim. Bet dzīvojam tā, itin būtu nemirstīgi. Cits saskaras ar svešu nāvi, tuvinieku nāvi un tad rimstas, jo saprot un nojauš, ka ir mirstīgs. Vai arī izdara kaut ko, kas ir tuvu tai robežai un rimstas.
Esmu saskāries ar daudzām nāvēm, bijis tuvu roežai un tomēr vēl ar vien esmu nemirstīgs.
Tā lūk.
Un miera sajūta ir laba štelle. Sēžu klusā dzīvoklī, vāru sev tēju, iedzeršu tēju, palasīšu grāmatu un būšu mierīgs un nemirstīgs. |
|