| Nu re.. te nu es esmu. |
27. Jan 2004|11:20 |
Pienācis pie Tava pleca un atbalstos. Pastāsti man lietas būtību, par pienākšanu. Par klusu pienākšanu un atbalstīšanos. Jo pats jau Tu atbalstu nesniedz. Bet arī neliedz atbalstīties. Varbūt pieliekam punktu šim jautājumam? Vai varbūt tomēr ne! Es jau varu izņemt rokas no kabatām un apskaut Tevi un plaukstas uzlikt Tev uz lāpstiņām. Bet ārā taču ir tik vēsi. Un es nevēlos apsaldēt pirkstus. Lūdzu nedusmo. Nē, ko tu! Es nedusmoju, vienkārši neizprotu.
-------
Es vakar spēlēju futbolu. Ne īpaši labi. Bet tas droši vien māņticības neievērošanas dēļ. Ja iet makšķerēt, tad mājās palicējam jāsaka "ne asakas" un Tev ir jāatbild ar "pie vella". Es teicu paldies, par visu, un viss bija labi. Ja neskaita to, ka man kājas kā sapītas bija spēles laikā. |
|