| ēē' |
5. Sep 2010|22:06 |
foreles šodien atrādījās tikai lielas. Pie tam no 14 forelēm 4 bija virs 40cm, tb vairs nevar ņemt, 6 bija 28-29cm, tb vēl nevar ņemt un četras bija ņemamas, tomēr paņēmu vienu, lai ir rīt no rīta pie kafijas vien smuk foreļmaizīt.
Manuprāt cilvēki nemaz i nesaprot, ko nozīmē vienam brist pa džungļiem, ķert to lielo-skaisto-vienīgo. Tai pat laikā to visu pārnesot uz pilsētu - cilvēki to vien dara kā meklē to lielskaistvienīgo. Tikai to dara ar steigu un mežonīgu sejas izteiksmi.
Un kur paliek romantiskais vakars, kad pie Ōperas strjūklakas dzert vīnu no pudeles, saķerties rokās un pastaigaties pa tiltiņiem? Nē, huju - ir jāskrien un jāplosās.
Arī sēņojot. Nu tak cilēk! Pietupies un paskaties, apkārt sēņu ka mudž! Da nē, jāskrien un jābļauj: "Eu, es atradu! / Ko atradi? / Sēni! / Kādu? Hujviņu zin!". Šitentādi dialōgi pilns mežs. A man vienā mazā laukumiņā pilns grozs ar baravikām un tad varēj iet forelēs.
Vot tā!
Lēnu un prātīgi! |
|