| Jā, es tagad par tām dāvanām un merkantīlām būtnēm |
17. Aug 2010|17:06 |
Pirmkārt, kā teiktu Šlēzers, vīnu no grieķijas vest nav iespējams, ibo tas tur izgaro uz skaitli trīs, pirms esi vēl saratis ko esi iegādājis. No ungārijas ar nihera nevar atvest, jo pārāk lieli strēgļi uz ceļiem un vīns izgaro tāpat. Pat pie stūres sēžot.
Otrkārt - vest dāvanas vispār nav jēgas, jo visu to, ko var suvenīrveidīgās bodītēs iegādāt Korsikā, Itālijā vai Grieķijā var iegādāt arī doma laukumā un nečakarēt sev prātu. Nu vai ja gribas kolorītu, tad iet uz centrāltirgu un tur pērk.
Otrkārt, jebšu kā saka Lembzberģis, ta hren no manis ko sagaidīsiet materiālu - ibo gliemežvāki vidusjūrjā ir maz, tie kas ir, ir ar iemītniekiem un attiecīgi smird diezgan ilgu laiku, kamēr iemītnieks izpūst ārā.
Treškārt, jebšu kā teica Lennebergas Emīls - kājām jābūt siltām! Un tapēc es vedu tikai to, kas kādam var patiesi noderēt.
Māmuķīc mans būs priecīgs, jo viņai ir dārzs - viņai dāvana noderēs.
Un jā - tas ūzo (stulbs nosaukums) ir elles dzira un to es pat naidniekam nevestu.
Tā ka satiktie dabūs vai nu stāstus vai kādu sirdsnieku.
Galu galā - viss ir relatīvi. Tapēc neceriet, gauneri tādi, nirt 10,5 metrus pakaļ pulkstenim (kuru kāds bij padirsis) bija vērts, bet ložņāt pa jūrjas dubenu lasot gliemežus man netīk.
Bet jebkurā laikā esmu gatavs atšaut jūsu murēnas! |
|