ah, kāda žults manī salija. es tevi nemīlu, nemīlu, nemīlu vairs. kādēļ viss tā notiek. kādēļ par mani ietiepīgi turpini domāt, ka es neesmu izgājusi no sava vecā rāmīša, ka neesmu atsājusi veco sevi pagātnē. kādēļ pārmest man to, ka cilvēki, pēc tam kad saprot kādi ir, nemāk nogriezt to veco dzīvi nost. man šobrīd tāda sajūta, ka viņu nekad vairs negribu satikt. pat redzēt. nekad. zinu, ka tas skaļi teikts. tā ir šī brīža sajūta. tā ir šī brīža žults.