Nedēļas nogale sanāca diezgan produktīva, jo sestdien izdomāju, ka vajag pabraukāties pa Pārogres pastāvajām ieliņām ar kalna dēli. Domāts- darīts, ņēmu dēli plecos un kopā ar kjeerpis devāmies uz Pārogri, kur pabraukājos, pie reizes kaitinot vietējos suņus. Pa to laiku laiks uzspēja kārtīgi sabojāties un sāka pat līt, taču izlēmām vēl doties uz Ķentes kalnu, kur nedaudz pabraukājāmies un dēvāmies mājup, jo sāka mesties tumšs un kārtīgi lija. Pārradāmies salijuši kā slapjas žurkas, un es drīz vien atlūzu.
Svētdien laiks likās nedaudz labāks, tāpēc izlēmām doties uz Ķentes kalnu atkal. Negribējās turp ar kājām, tāpēc izdomāju braukt ar riteni. Droši vien uz manīm blenza vai visi garāmgājēji, jo diez vai katru dienu var redzēt cilvēku, kas braucot ar riteni uz muguras vēl ved agregātu uz četriem riteņiem. Protams, pa ceļam nespēju turēties pretim kārdinājumam pabraukt pa dažām ieliņām, kur nedaudz, bet tomēr braukā mašīnas. Pa ceļam apskatot, vai neieraudzīšu vēl kādu smuku braucamvietu, nokļuvām Ķentes kalnā, kas varētu būt visgarākais nobrauciens Ogres apkaimē ar kalna dēli (citur vai nu pa daudz suņu un cilvēki, vai arī stiklu kaudzes). Kādu stundu izbraukājušies, izfotografējušies, nedaudz pasaluši, braucām mājup.
Kopumā ņemot sen nebiju tik daudz izbraukājies, vēl šodien nedaudz sāp kājas un it sevišķi plecs, uz kura uzliku savu agregātu, taču vismaz kaut kāda kompensācija par vasaru, kad pārsvarā braukājos ar riteni. Vēl tikai jāsagaida kamēr cilvēki noplūst no Siguldas, tad varētu kaut ko padomāt par to galu :)