Nov. 2nd, 2019 @ 09:05 am ..
Uzrakstīji kā jūties. Par to, kas ir bijis un kas būs, par savām jūtām un par saviem gaisa burbuļiem. Īsumā jau neko jaunu, visu zināmu un pieņemamu. Es tikai ļoti negribēju to lasīt, negribēju, lai ir un grībēju arī.
Tas viss ļoti nāk tik ļoti neīstā laikā. Man tagad vajadzēja cilvēku blakus, nevis cilvēku aizejošu, man vajadzēja balstu nevis tukšumu. Tā jau laikam vienmēr notiek. Vai nu mūs pārbauda, vai dara stiprākus vai skatās cik nu mēs varam izturēt. hz

Es klusi nopūšos, iekožu lūpā, atlaižu tevi vaļā. Mēs jau to pateicām skaļi, nav jēgas vairs dejot rganām apkārt.

Izvilku 7 gadu emocijas un mīļatmiņas, mazu radio un vēstulē ierakstītus sirdspuktus. Ieliku tos seifā. Aizslēdzu.

Tagad iešu uz darbu.
viensVilks
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message: