| Nov. 11th, 2018 @ 08:45 pm (no subject) |
|---|
| Pazvanīja mamma. Patēvam oficiāli diognizēts ļaundabīgs audzējs zem kreisās acss. Viss esot ielaists un par ilgi nav pārbaudīta dzimumzīme, kas ar gadiem ( cik atceros, tik bija) kļuva tumšāka. Man ir ap 50 dažādām dzimumzīmēm uz ķermeņa, man mammai tāpat. Viņas visas ik pa laikam mainās, dažas paaugas, dažas paliek tumšākas, dažas izbalē. Neviens nepiešķīra nozīmi, jo baisus stāstus parāda tikai televīzijā.
Ārsts saka, ka iespējams nāksies šķirties no acs vaiga vietā būs plāksnīte. Tas viss izklausās pēc tik neticama un nereāla murga. Viņam ir palicis grūtāk domāt, bet iespējams ka tas ir no ilglaicīgas stiprinieka lietošanas.
Viņš nav bijis pats labākais tēvs un cilvēks, bet es viņu cienu par ļoti lielām vērtībām, ko vinš man ir iemācījis. Par rūpēšanos, par mīlestību negaidot neko pret, par piesegšanu problemātiskās situācijās un par pakļaušanos. Viņam nebija pati labākā un laimīgākā kopdzīve ar manu mammu, bet es ticu, ka mēs katrs saņemam tieši to, ko izvēlamies.
Vecīši mani paliek vecāki. Skumji to atzīt un pateikt skaļi. Viņi nav tie parastākie un viss ir pavisam ne vienkārši. Es ceru uz labu iznākumu visam. |
