viensvilks
viensvilks |
|
| May. 7th, 2019 @ 11:30 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
 Pēc pasmagas dienas, es lēni skaitīju soļus un šļūkāju uz veikala pusi. Es cerēju, ka vēl strādā un vispār – bez piena no rīta kafija būs pārāk melna. Melna. Melna kā brīžiem domas. Melna. Vajag tomēr to pienu un maizīti arī. Burvītim kaut kas ēst jāpagatavo un vispār – šķiet, ritenis ir jāsalabo, nav vairs braucams. Tas viss pirms darba. Vēl tikai darbs tikko beidzies. Nu tā - ikdiena un vientuļi arī. Aiz stūra veca tantņa ar tarataiku iet un liekas dzied un es tikai par pienu, dziedu tai līdz. Tā mēs visi bubinam savā valodā, līdz es saprotu ka tantiņa nedzied vairs, bet raud. Iespējams raudāja visu šo laiku kamēr es dziedāju par pienu. Es piegāju tai klāt ar rokām ieķeroties tarataikā, skatījos acīs un jautāju vai viss ir labi? Vai kas noticis, vai kā palīdzēt. Nav manos spēkos izturēt vecu cilvēku asaras. -es tik ļoti gribētu staigāt kā tu! Bez sāpēm, bez tarataikas, kamdēļ es nevaru staigāt kā tu? es klusēju. Man nebija ne vismazākā vārda ko teikt. Ne kripatiņu. - vai jūs dzīvojat tālu? Vai jums palīdzēt nonākt slimnīcā? -nē! Es vairs nevaru, es tikko nāku no slimnīcas un eju pēc zālēm, lai varu iemigt. Sāpes paralizē manu ķermeni naktī, sāpes pārņem visu manu dzīvi un es tik ļoti nogurstu. Man atliek ārstēšanu atkal uz nedēļu, bet es ilgāk gaidīt vairs nespēju. Man nav vairs spēka. Es turu viņu savās rokās, viņa raud. Viņa tik ļoti raud. Es iesaku viņai izdzert vakara zāļu devu un rīt griezties pie ārsta, sabužinu un saku, ka labāk pozitīvi visu. Jo pozitīvi ir tas, ka es viņu satiku, viņa paliks kā dzīvs gaišs punkts manā dzīvē. Patiess un brīvs. Punkts pēc kura saproti, ka dziesma par pienu ir tikai dziesma par pienu! Nekā tev nav atņemts kamēr vēl esi spējīgs kādu apskaut, audzināt bērnu vai radīt savu noteikto harmoniju sev apkārt. Es viņai saku lielu paldies un viņa jau smejas. Es saku, ka tikai ar smaidu var būt vieglāk. Mūsu vainas no tā nesadzīs, bet būs vieglāk. Es apskauju vēlreiz un atvados. vakars paliek kluss. Un es domāju par viņu. Paldies. |
| ||