| Aug. 26th, 2019 @ 04:27 am . |
|---|
asaras sāka gāzties pār maniem pleciem, tas viss vadzis, kas bija krājies no Latvijas laikiem, pārbraucieniem, aizvakar un vakar, izsprāga ārā kā korķis. Mans ķermenis raustījās kā zagās un elpa palika sekla. Tas neapstājās, asaras tik lija un lija un piepildīja visu telpu man riņķī, es vairs nebiju es, manis vairs nebija te, es biju tik liels un varens ūdens.
Rokas ņurcīja sirdi un krūtis, kāju nagi iespiedās paklājā, seja saviebās milijons krunās, ne skaņas, ne skaņas ... augšā, vakara pasaku skatās burvis.
Es piecēlos vēl asarām birstot, atradu nazi, iegriezu rokā, tik vien lai nedaudz pārgrieztu ādu. Viss tas viesulis izjoņoja ārā no ķermeņa, kā no pārdurta balona. Asaras iesūcās iekšā. Asaras iesūcās iekšā paņemot līdz emocijas un sāpes. Acis palika nespīdīgas un balss zema.
Asinis nopilēja uz grīdas un sejā atplauka nedaudz smaids. Vēl viena lēkme ir pārvarēta un vēl viens punkts ir pielikts. Nav jau tie ceļi nevienam pareizi. |
