Oct. 6th, 2019 @ 09:08 am koki mēs
skan: air BLVK


nekas nesanākas. Mēs esam divi līki koki, kas tiecas katrs pēc savas saules. Vienā mīļumā mēs vijamies un tinamies, bet ne mūžīgi un tikai nedaudz. Nekad vairāk par nedaudz un nekad ilgāk par mirkli, bet laiku un gadiem vienmēr kā vakar. Ir brīžiem tik sasodīti grūti tevi atlaist un grūti noturēt mēli aiz zobiem. Gribas visu tevi pieturēt sev.
Iespējams, tas viss būtu jau sen bijis, ne manas bailes. Iespējams viss būtu bijis par ātru un kļūdainu. Iespējams nekad nebūs.
Tie –iespējams- ir tik daudz par daudz un vienmēr ir bijuši.
Nedz manos spēkos būs aiziet, nedz manos spēkos būs pieturēt.
Paliek tikai sērīgs tāds nedaudz pelēkums, tāds nedaudz smeldzīgs lietains Hemingveja laiks. Skaitīt zvaigznes, varbūtības, iespējas, mirkļus un kaut kur būt. Un nedaudz skumt.
viensVilks
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message: